Kods: 1031

Latviešu apvienība Detroitā Vietējās biedrības

Saīsināts noasukums:

LAD

Dibināšanas datums:

1950.02.26

Statūti:

Vēl darbojās 1955.g.

Pilsēta:

Detroita

Pavalsts:

Michigan

Valsts:

ASV

Biedri un amati:

Kukainis Roberts Priekšsēdis

Jēkabsone Līga Vicepriekšsēde

Struktūra:

2006. gadā Latviešu apvienībā Detroitā bija 150 biedri. 2008. gadā valdē darbojas priekšsēdis Roberts Kukainis, vicepriekšsēde Līga Jēkabsone, sekretāre Silvija Pilmane - Ņūkamera (Newcomer), valdes locekļi Herberts Everss, Rasma Rumela un Astrīda Trautmane, Vaira Rozentāle.

Vēsture:

Emblēma. Kaut gan Latviešu apvienībai Detroitā (LAD) patiesībā nav bijis logo vai devīžu, emblēma parādās uz Detroitas latviešu informācijas biļetena "Vēstis" titullapas un ir kļuvusi tikpat kā par logo Detroitas latviešu sabiedrībai. Mākslinieks Francis Ernests-Bange (1895-1974) šo vinjeti LAD veltīja 1955. gadā.

Otrā pasaules kara politiskie bēgļi Detroitā (ASV Mičiganas štats) sāka ierasties 1949. gada otrajā pusē. Jau 1949. gadā Detroitas latvieši atzīmēja valsts svētkus, kuros dziedāja prof. Arnolda Šturma noorganizēts un vadīts koris. Nākamais solis bija kopīgas latviešu organizācijas dibināšana.

Dibināšanas sapulce notika 1950. gada 26. februārī Luterāņu (Lutheran Charities) namā, un tajā piedalījās 62 organizācijas dibinātāji.

Pirms paredzētās dibināšanas sapulces viena iniciatoru grupa bija pārtulkojusi kādas krievu kredītsabiedrības statūtus, kurus ar maziem grozījumiem bija paredzēts pieņemt par LAD statūtiem. Jauniebraucējiem, kuri vēl ne visai sen bija šķīrušies no Latvijas un kuriem Latvijas brīvības ideja bija sirdī, šāds virziens kopīgai latviešu organizācijai nebija pieņemams. Diezgan sakarsētā atmosfērā sapulces vadītāja amatam izvirzīja Daini Rudzīti un Verneru Treimani. Par sapulces vadītāju izvēlēja D. Rudzīti, par sekretāru Boļeslavu Semaško.

Detroitā tanī laikā jau pastāvēja Latviešu biedrība ar 17 biedriem, un LAD dibināšanas sapulcē bija arī ierosinājums visiem jaunatbraucējiem iestāties šajā biedrībā, pārņemot tās vadību un aktivizējot darbību, bet vairākumam tas nebija pieņemams, jo biedrība 1943. gadā bija nosūtījusi Valsts departamentam vēstuli, protestējot pret ASV politiku neatzīt Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā, jo "beidzot Latvija ir atgriezusies pie savas mātes Krievijas". Anna Jakobsone sapulcē arī pateica, ka viņu ģimene šajā biedrībā nav iestājusies, jo tā ir komunistiska. Šīs biedrības virziens bija redzams un trimdiniekiem nepieņemams, tādēļ sapulce noraidīja ierosinājumu par iestāšanos tajā.

Sapulce arī noraidīja iesniegto statūtu projektu un pēc īsa pārtraukuma pieņēma jaunus statūtus, un LAD varēja iesākt darbību. Pirmajā valdē ievēlēja A. Jakobsonu par priekšsēdi, A. Gulbi par vicepriekšsēdi, S. Rudzīti par sekretāru, A. Gailīti par kasieri un L. Jakobsoni par valdes locekli. Pēc diviem mēnešiem A. Gailīti aizstāja V. Sakne.

Ar LAD nodibināšanu Detroitā sākās latvisks darbs sabiedriskajā, kultūras un politiskajā jomā.

1950. gada 23. aprīlī LAD sarīkoja pirmo dievkalpojumu latviešu valodā, kuru vadīja Jānis Turks. 21. maijā LAD sasauca sapulci un nodibināja Sv. Pāvila Evaņģēliski luterisko draudzi, kas kļuva par lielāko latvisko apvienību Detroitā ar vairāk kā 500 draudzes locekļiem, ieskaitot bērnus. Latviešu apvienībā ir bijuši 225 biedri.

1950. gada septembrī LAD nodibināja latviešu skolu, un tā apvienības paspārnē darbojās līdz 1986. gadam, kad kļuva par neatkarīgu vienību (kādreiz skolā bija 60 audzēkņu).

Tērvetes (34.) skautu vienība darbību uzsāka pie Sv. Pāvila draudzes, bet, savstarpējās vienošanās rezultātā, ar 1955. gadu pārgāja LAD aizbildniecībā. No dibināšanas brīža pie LAD darbojās Abavas (30.) gaidu vienība.

Jau 1951. gada novembrī LAD nodibināja Bēru fondu, kuru vēlāk pārdēvēja par Palīdzības fondu. Sākotnēji šajā fondā varēja būt LAD un Sv. Pāvila draudzes locekļi, bet vēlāk, mainot statūtus, visi Detroitā un tās apkārtnē dzīvojošie latvieši un to ģimenes locekļi.

LAD ir stāvējusi arī "kūmās" Latviešu Kredītsabiedrībai. Tās dibināšanu LAD valdes sēdē 1962. gada 13. decembrī ierosināja Vilis Ceplēvičs. Valde uzskatīja, ka tās dibināšanā jāiesaista visas latviešu organizācijas. Iniciatoru sanāksme notika 1963. gada 21. jūnijā, kurā Mičiganas Kredītsabiedrības pārstāvji norādīja, ka kredītsabiedrība var pastāvēt tikai pie vienas organizācijas. Līdz ar to kredītsabiedrību nodibināja pie lielākās latviešu vienības Detroitā - Sv. Pāvila draudzes.

No 1974. gada 1. jūnija līdz 1976. gada 22. martam pie LAD darbojās arī sporta kopa "Livonija", kuru vadīja G. Ejups un J. Rihters.

Piecdesmit gados Latviešu apvienību Detroitā ir vadījuši 10 priekšsēži: Augusts Jakobsons (1950-1953), Sigurds Rudzītis (1953-1960; 1961-1966; 1977-1982), Artūrs Deksnis (1960-1961), Dainis Rudzītis (1966-1977; 2005-2008), Jānis Kukainis (1982-1987), Daina Medne (1987-1990), Uldis Sīpols (1990-1998), Herberts Everss (1998-1999; 2004), Aija Kukaine (1999-2004), Roberts Kukainis (no 2008. gada).

Sv. Pāvila draudzes ierosmē sadarbība ar LAD 1951. gada 1. novembrī sāka iznākt Detroitas latviešu informācijas biļetens "Vēstis". Draudzes un LAD valžu kopsēdē par redaktoru izraudzīja draudzes mācītāju prāv. A. Birnbaumu. Diemžēl bija radušās nesaprašanas starp draudzes padomes vairākumu un prāv. A. Birnbaumu, kas ietekmēja arī "Vēstu" izdošanu. Pēc divu numuru rediģēšanas A. Birnbaums atteicās no "Vēstu" redaktora amata un līdz jauna redaktora izraudzīšanai trīs numurus rediģēja redakcijas kolēģija - P. Grei-zis, D. Rudzītis un L. Vīksne. Ar 6. numuru redaktors kļuva P. Greizis un 24. - mācītājs V. Līventāls. Redaktora darbu uzsākot, V. Līventāls rakstīja: ""Vēstis" ir tas, kas mums palīdz palikt vienotiem savā tēvu ticībā un tautībā."

Sākot ar 1955. gada 53. numuru, par redaktoru no LAD puses kļuva O. Gubenis, un no 1965. gada augusta līdz 1966. gada martam - A. Zvirbulis. No 1966.-1983. gadam LAD izdevumu redaktors ir F. Lūkins, bet no 1983. gada 1. marta Rasma Sināte, kura īpašu vērību ir pievērsusi latviešu valodas jautājumiem. Kopš 2004. gada 1. janvāra redaktore ir Līga Jēkabsone.

LAD darbības 20 gadu atcerē 1970. gadā toreizējais Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) priekšsēdis prof. P. Lejiņš raksturoja LAD par vienu no vislabāk izveidotām latviešu organizācijām ASV.

LAD pārstāvji bija Tautību konsultatīvās padomes (Apspiesto Tautu komitejas priekštece), Apvienotās Baltiešu komitejas un Apspiesto Tautu komitejas dibinātājos un šo organizāciju vadībā.

Ilgus gadus latviešu sabiedriskā dzīve Detroitā noritēja Internacionālā institūta telpās. Latvieši vienmēr bija pārstāvēti gadskārtējā tirdziņā. Kamēr citu stendu iekārtojumu noteica komerciālas intereses, latviešu stendā vienmēr uzsvars bija likts uz kultūru un tradīcijām. Kādu laiku Internacionālā institūta padomes priekšsēdis bija S. Rudzītis. Kā Nacionalitāšu padomes locekles ir darbojušās Aina Brože un Silvija Pilmane-Ņūkamera (Newcomer).

Visu šo organizāciju dažādos pasākumos bija nepieciešamība parādīt latviešu kultūru. Tur vienmēr ar atsaucību piedalījās māksliniece, dziedātajā Astra Kalniņa, deju kopa "Auseklītis" Lidijas Zariņas vadībā un arī citi.

LAD darbs galvenokārt izpaudies divos virzienos - nacionālpolitiskajā un kultūras. LAD pārstāvji ir piedalījušies visos gadskārtējos ALA kongresos, kā arī sagatavošanas, dibināšanas un 1988. gada ārkārtas kongresā. 19 ALAs kongresus ir vadījis D. Rudzītis. ALAs priekšsēdis ir bijis ilggadīgais LAD darbinieks Jānis Kukainis - tagad PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) priekšsēdis. Agrākos gados ALAs valdē ir darbojušies D. Rudzītis, prāv. N. Trepša un S. Rudzītis. 1958. gada un 1982. gada ALAs kongresi ir notikuši Detroitā. Detroitā notikušas arī divas valdes sēdes 1979. un 1987. gadā.

Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības (ALJA) priekšsēdis ir bijis Uldis Sīpols.

Gadu ritumā bija izveidoti labi sakari ar Mičiganas politiķiem, neatkarīgi no partiju piederības. Tāpat arī ar presi un dažādām veterānu organizācijām. Detroitā bija pirmā vieta ASV, kur pie pašvaldības iestādes - Detroitas pilsētas valdes nama -1956. gada 11. novembra saullēktā pacēla Latvijas karogu, kas tur plīvoja līdz 19. novembrim.

1953. gadā ASV Kongresa speciālā komisija par Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā nopratināja lieciniekus arī Detroitā. No latviešiem liecināja pēdējais Latvijas tiesu departamenta direktors Verners Vītiņš. Otra latviešu lieciniece bija anonīma, jo baidījās par represijām pret radiem Latvijā un izsūtījumā. Viņas identitāti zināja tikai komisijas priekšsēdis Kerstens un LAD vadība. Tā bija Irma Jēkabsone.

Jāatzīmē arī, ka 1975. gadā Detroitas Universitātē notikušajā simpozijā "Par nacionālismu Padomju Savienībā un Austrumeiropā" latviešu daļas izdevumus sedza LAD. No latviešiem šajā simpozijā piedalījās 3 profesori - Dr. Juris Dreifelds (Broka universitāte), Dr. Jānis Peniķis (Indiānas universitāte) un Dr. Arvīds Ziedonis (Mūlenberga koledža).

Kopā ar igauņiem un lietuviešiem, kā arī citām apspiestām tautām, rīkotas daudzas demonstrācijas, prasot neatkarību Latvijai. ASV Kongresā Mičiganas pārstāvji ar maziem izņēmumiem vienmēr atbalstījuši apspiesto tautu tiesības.

Kulturālās rosmes izpaudās koncertos, teātra izrādēs, gleznu skatēs un gadskārtējā Draudzīgā aicinājuma atceres atzīmēšanā. Koncertos dzirdēti attiecīgā laika labākie latviešu mākslinieki, skatītas Amerikas Latviešu Teātra, Vašingtonas un Ņujorkas ansambļu, Ceļojošā teātra, Losandželosas, Čikāgas un Grandrapidu teātru izrādes, redzēti ievērojamākie latviešu gleznotāju darbi gleznu skatēs. 1960.-1970. gados LAD rīkoja 4-5 kultūras pasākumus gadā. Koncertu ziņā sevišķi aktīvi bija gadi, kad darbojās koncertu apvienība.

Tika rīkoti arī vieglāka rakstura sarīkojumi - pavasara un rudens balles, karnevāli un modes skates. LAD Detroitā uzsāka arī Kalpaka bataljona atceres un tradicionālās balles rīkošanu.

No 1971.-1984. gadam darbojās Stipendiju fonds. Stipendijas piešķīra Detroitas jauniešiem Garezera vasaras vidusskolas un Minsteres Latviešu ģimnāzijas apmeklēšanai. Šo fondu ir vadījuši U. Mednis, L. Vīksne un J. Kukainis. Pēc Stipendiju fonda likvidācijas šo darbu turpināja LAD.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, LAD darbā sākās jauns posms. Kā Atmodas laikā, tā arī pēc neatkarības atgūšanas, LAD rīkoja Latvijas politiķu uzstāšanos Detroitā. Kā izcilāko jāuzskata deviņu Saeimas deputātu un sešu Ārlietu un Aizsardzības ministrijas darbinieku viesošanos 1996. gada maijā. Šajā jautājumu un atbilžu vakarā bija redzamas bijušo trimdinieku rūpes un bažas par apstākļiem Latvijā, kā arī deputātu uzskatu dažādība. Toreizējais LAD priekšsēdis Uldis Sīpols viesošanos noslēdza, novēlēdams deputātiem izdomu, izturību, sadarbību un tālredzību valsts celšanas darbā.

Laikā pirms Atmodas LAD deva iespēju Latvijas brīvības cīnītājiem, kas bija izraidīti vai varēja izbraukt no Latvijas, lasīt referātus Detroitā. Tas deva iespēju iepazīties ar dzīves apstākļiem okupētajā Latvijā.

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad notika Latvijas bruņoto spēku apmācības ASV Selfridge Field gaisa spēku bāzē, LAD pārstāvjus aicināja palīdzēt Latvijas pārstāvju viesošanās laikā.

Nākotnes mērķi:

Nākotnē LAD turpinās pašreizējo darbību, piedalīsies ALAs kongresos un pārstāvēs latviešus pasākumos, kas veltīti Latvijas valsts un latviešu interešu aizstāvībai.

Sarīkojumi un aktivitātes:

LAD kopā ar Sv. Pāvila ev. lut. latviešu draudzi izdod informācijas biļetenu "Vēstis".LAD turpina organizēt Latvijas valsts dibināšanas svētku sarīkojumu, Draudzīgā aicinājuma atceri, rīkot koncertus un atbalstīt citus latviskus pasākumus.Kā Amerikas Latviešu Apvienības biedre un dibinātāja LAD atbalsta tās darbību, turpina uzturēt kontaktus ar ASV politiķiem.Pie LAD pastāv Palīdzības (Bēru) fonds, kura biedriem izmaksā apbedīšanas pabalstus.LAD ar stipendijām atbalsta biedru bērnus mācībām Garezera vasaras vidusskolā.LAD uztur sakarus ar igauņu un lietuviešu, un citām bijušo apspiesto tautu organizācijām.