Kods: 1516

Kolumbusas un Apkārtnes Latviešu Biedrība Vietējās biedrības

Iela:

5678 Plesasnt Hill Dr.

Pilsēta:

Hilliard

Pavalsts:

Ohio

Valsts:

USA

Pasta indekss:

43026

Tālrunis:

1 614 529 8259

Biedri un amati:

Bērziņa Maija Vadītāja

Kontaktpersona:

Riekstiņa Laima Sekretāre

Struktūra:

Biedrībai ir visas juridiskas personas tiesības un zīmogs, un tā ir bezpeļņas organizācija. Biedrībā par biedriem var būt abu dzimumu personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un kuras izsaka gatavību atbalstīt šīs biedrības mērķus. Biedrības pilnsapulce ir augstākais biedrības pārvaldes orgāns, kuru sasauc valde vismaz vienreiz gadā. Biedrības valde sastāv no priekšsēdētāja un 6 valdes locekļiem. Par valdes locekļiem var ievēlēt personas, kuras sasniegušas 21 gadu vecumu.

Gadu gaitā biedrībai ir bijuši vairāki priekšsēdētāji, kuri veikuši un veic savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas.

Biedrības pastāvēšanas pirmajos gados priekšsēdētāja pienākumus pārmaiņus pildīja Aleksandrs Raudseps un Andrejs Zaķis. 1954. gadā priekšsēdētājs bija Visvaldis Dzelzītis. 1955. gadā biedrības vadību uzņēmās Ludvigs Ģermānis. 1957. gadā par priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Priedi, šo amatu no viņa 1959. gadā pārņēma Jānis Osis, kurš biedrību vadīja līdz 1964. gadam. Nākamajos desmit gados priekšsēdētājs bija Rolands Viļums. 1974. gadā vadību uzņēmās Ināra Apine, bet 1977. gadā Maija Bērziņa, kura ir biedrības priekšsēdētāja līdz šai dienai.

Vēsture:

20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā no Vācijas pārvietoto personu nometnēm sāka ieceļot ASV arvien vairāk latviešu bēgļu. Daļa šo bēgļu atrada jaunu mājvietu Kolumbusas pilsētā un tās tuvākajā apkaimē, Ohaio pavalstī. Tā 1948. gada novembrī latvieši bija tikai 3, bet 1949. gada novembrī Latvijas Neatkarības dienas sanāksmē piedalījušies jau 15 latvieši. 1950. gada janvārī sarīkotajā vakarā dalībnieku skaits bijis 100 personu. Latviešu skaitam pakāpeniski pieaugot, radās vajadzība pēc savas organizācijas, un 1950. gada 20. maijā notiek pirmā oficiālā Kolumbusas Latviešu biedrības dibināšanas sapulce. Par pirmo biedrības priekšsēdētāju ievēl Aleksandru Raudsepu. Sapulcē piedalījušies ap 20 tautiešu. Tuvākajos mēnešos tiek izstrādāti biedrības statūti, kuri ar maziem grozījumiem ir spēkā arī šodien.

Nākotnes mērķi:

Latviešu biedrības mērķi ir:

1. Darboties demokrātiskā garā, veicināt šeit iebraukušo latviešu iekļaušanos viņus draudzīgi uzņēmušās zemes dzīvē, veicināt latviešu starpā draudzīgas attiecības un piekopt latvju tradīcijas, rīkojot koncertus, lekcijas un citus pasākumus;

2. Veidot tautiešu kultūras dzīvi latvju garā;

3. Sniegt palīdzību trūkumā nonākušiem latviešiem;

4. Atbalstīt latvju tautas centienus brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas republikas atjaunošanai;

5. Saglabāt un veidot latviešu kultūras vērtības.

Augšminēto mērķu sasniegšanai biedrība sadarbojas ar citām organizācijām un iestādēm. Šim nolūkam biedrība var kļūt par Amerikas Latviešu Apvienības un tamlīdzīgu organizāciju biedru.

Sarīkojumi un aktivitātes:

Kolumbusas Latviešu biedrība garu gadu laikā veikusi un veic latviešu tautai noderīgu un vērtīgu darbu. Pirmajos biedrības pastāvēšanas gados nozīmīgs darbs bija galvojumu sagādāšana tautiešiem ieceļošanai Amerikā. Tāpat sniegta materiāla un morāla palīdzība iebraucējiem jaunajā zemē, kā arī kara invalīdiem Vācijā un citur pasaulē.Biedrība ietilpst Amerikas Latviešu Apvienībā (ALA). Tā vienmēr ir piedalījusies centrālās organizācijas pasākumos. Gandrīz katru gadu tika sūtīti delegāti uz ALAs kongresiem, katru gadu tiek nomaksāta biedru nauda. Regulāri ASV kongresa locekļiem un senatoriem rakstītas vēstules un atgādinājumi par Latvijas varmācīgo iekļaušanu Padomju Savienībā, par Latvijas patriotu vajāšanām un latviešu tautas iznīcināšanas plāniem. Šī informācija un nepārtrauktie pamudinājumi neļāva ASV valdībai aizmirst mūsu tautas problēmas un palīdzēja Latvijas brīvības centienos. Tā 1977. gadā ALA Ārējās informācijas biroja vadītājs Dr. Oļģerts Pavlovskis un Zviedrijas latviete Mudīte Krasta 3. oktobrī ieradās Belgradā, lai informētu ASV un citu valstu delegācijas par cilvēka un tautu tiesībupārkāpumiem okupētajās Baltijas valstīs. 5. oktobrī, stundu pirms norunātās satikšanās ar ASV delegācijas vadītāju vēstnieku Arturu Goldbergu, viņus no Dienvidslāvijas izraidīja. Pēc šī notikuma ALAs priekšsēdis Jānis Riekstiņš izsūtīja visām latviešu organizācijām uzaicinājumu un paraugvēstules nosūtīšanai prezidentam Džimijam Kārteram, ASV delegācijas vadītājam A. Goldbergam un vietējiem pavalstu senatoriem un Kongresa locekļiem, informējot par nepatīkamo notikumu un aicinot neaizmirst Baltiju. Gadu gaitā tika izsūtītas tūkstošiem šādu vēstuļu. Biedrība piedalījās akcijā "Gaisma".Tāpat Kolumbusas Latviešu biedrība informēja gan vietējo latviešu, gan amerikāņu sabiedrību par latviešu pretestības kustības dalībniekiem, piemēram, brāļiem Tilgaļiem, Gunāru Astru, brāļiem Brūveriem.Latviešu biedrība vienmēr aktīvi sadarbojusies arī ar Daugavas Vanagu organizāciju, kā arī ar Kolumbusas Latviešu draudzi.Vienmēr Latviešu biedrība ir atbalstījusi jaunatnes centienus saglabāt latviskumu. 1955. gadā pie biedrības nodibinājās jaunatnes pulciņš, kurš atkarībā no iespējām un apstākļiem darbojās daudzus gadus. Ar naudas līdzekļiem atbalstīta latviešu sestdienas skola, arī žurnāls "Mazputniņš". Tāpat līdzekļi piešķirti 2x2 nometnei, Kolumbusas studentu kopai. Vēl joprojām tiek sūtīti ziedojumi Garezera vasaras nometnei un vasaras vidusskolai. Pie biedrības ir arī pastāvējusi tautas deju kopa. Šīs kopas vadītājs sākumā bija Z. Neilands, tad V. Frickopa. Garus gadus deju kopu vadīja Gunārs Bergholcs. Jaunie dejotāji piedalījās vairākos dziesmu svētkos un arī Kolumbusas pilsētas tautību festivālos, tādējādi popularizējot latviešu kultūru plašākai sabiedrībai.

Latviešu kultūras izkopšana, saglabāšana un popularizēšana bija un ir viens no biedrības darbības stūrakmeņiem. Vienmēr ir tikuši rīkoti koncerti, teātra izrādes, priekšlasījumi un demonstrētas latviešu filmas. Kolumbusā uzstājušies daudzi rakstnieki, kā Ģirts Salnais, Hugo Pūriņš, Ilmārs Bastjānis-Krasts, Knuts Lesiņš. Ar priekšlasījumu uzstājusies Dr. Lilija Zariņa-Skultāne. Koncertējis čellists Atis Teihmanis un populārā estrādes dzie¬dātāja Larisa Mondrusa. Bieži sarīkojumus kuplinājuši Kolumbusā dzīvojošie mākslinieki -brīvmāksliniece dziedātāja Hermīne Germane un pianiste profesore Verēna Stelpe-Dam-brāne. Savā laikā kupli apmeklēta bija Latvijā uzņemtās filmas "Mērnieku laiki" izrāde. Tautiešiem patika arī klausīties Latvijas Operas atklāšanas koncertu un dzirdēt prezidenta Gunta Ulmaņa uzrunu, viesojoties ASV. Izrādītas ari dokumentālās filmas par Latvijas dabu un politiskajiem notikumiem.Pie biedrības pastāvēja arī bibliotēka, kurā bija savāktas grāmatas par Latvijas vēsturi, mākslu un zinātni. Bija arī prāvs daiļliteratūras krājums. Pēdējo gadu laikā šīs grāmatas nogādātas vairākām Latvijas bibliotēkām.Gandrīz katru gadu tiek rīkots 18. novembra sarīkojums. Bieži organizēti arī Jāņi un Jaungada sagaidīšana. 18. novembra sarīkojumu vienmēr kuplina kāds priekšnesums.Kolumbusas Latviešu biedrība joprojām dara un darīs latviešu tautai vajadzīgu darbu, saistot trimdas latviešus tautiskā kopībā un palīdzot tautai dzimtenē.