Kods: 1522

Latviešu kultūras biedrība Vietējās biedrības

Dibināšanas datums:

1969

Mājas lapa:

www.tilts.org

Iela:

2 Merry Hill Road

Pilsēta:

Poughkeepsie

Pavalsts:

New York

Valsts:

USA

Pasta indekss:

12603-3214

Tālrunis:

845 462 3317

Fakss:

845 462 8751

Valdes locekļi:

Zeidenbergs Ģirts

Biedri un amati:

Padegs Andris

Struktūra:

Valdē pašlaik ir 114 personas: 87 no ASV, 21 no Latvijas, četras no Kanādas un divas no Vācijas. Lielā valde nodrošina plašu kontaktu tīklu; tas palīdz turneju rīkošanā. Agrākie priekšnieki: Jānis Aperāns, Edmunds Brigmanis, Ints Dzelzgalvis, Andris Padegs, Jānis Šiliņš un Māris Stūrāns.

Vēsture:

Biedrība ir dibināta 1969. gadā ASV Ņujorkas štata Pokipsi pilsētā ar nosaukumu Pokipsi Latviešu biedrība (Poughkeepsie Latvian Association). To dibināja grupa vietējo tautiešu, kas gadu iepriekš bija sarīkojuši plašu Latvijas 50 gadu dibināšanas atceres sarīkojumu amerikāņu publikai vietējā universitātē.

Biedrības mērķi bija apzināt apkārtnes latviešus, palīdzēt uzturēt tautiešos latvisko apziņu, saglabāt un izkopt latviešu kultūras vērtības un tradīcijas, iepazīstināt mītnes zemes iedzīvotājus ar Latviju un tās sasniegumiem, mēģināt pavērt spraugu dzelzs aizkarā kultūras laukā un cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Sākumā biedrība darbojās galvenokārt Pokipsi un Ņujorkas pilsētas apkārtnē. Tā organizēja sarīkojumus ar latviešu māksliniekiem un referātus par latviešu kultūras jautājumiem, sevišķu uzsvaru liekot uz pretestības kustību dalībnieku stāstījumiem. Katru gadu biedrība atzīmēja 18. novembri ar radio programmu angļu valodā un vienmēr aktīvi piedalījās Latvijas interešu aizstāvēšanā demonstrācijās Ņujorkas pilsētā, kā arī sarunās ar Pokipsi apkārtnes politiķiem. Lielāki sarīkojumi bija ansamblim "Saules josta" no Austrālijas.

1980. gados TILTS, ar vadības personīgu iniciatīvu, bija viena no pirmajām trimdas organizācijām, kas uzsāka kontaktus ar Latviju, piemēram, uzņemot no Latvijas Atmodas kustības pārstāvjus un sarīkojot folkloras kopas "Skandinieki" uzstāšanos. Biedrība aktīvi atbalstīja Atmodas centienus Latvijā, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras fondu un nosūtot Kultūras fondam spiestuves iekārtu un vairākus konteinerus ar grāmatām.

1988. gadā, sakarā ar ģeogrāfiskā darbības lauka paplašināšanos, biedrību reģistrēja ar nosaukumu Hudzonas ielejas Latviešu biedrība (Mid-Hudson Latvian Association, Inc.).

1993. gada novembrī biedrība mainīja nosaukumu uz Latviešu kultūras biedrību TILTS, kas tuvāk atspoguļoja biedrības centienus sadarboties ar Latviju kultūras jomā. Tā ir reģistrēta Ņujorkas štatā kā Latvian Cultural Association TILTS, un ASV nodokļu departa-ments ir atzinis biedrību par bezpeļņas organizāciju.

Nākotnes mērķi:

Saskaņā ar biedrības mērķiem, TILTA darbība turpināsies vairākos virzienos.

1. Viens no biedrības mērķiem ir Ziemeļamerikā dzīvojošo tautiešu latviskās apziņas uzturēšana. TILTS turpinās apzināt pēc iespējas vairāk tautiešu, sevišķu vērību veltot tiem latviešiem, kas te ieceļojuši no Latvijas pēc brīvības atgūšanas un kas līdz šim nav pievieno-jušies latviešu kopienai.

2. TILTA mērķis ir tilta veidošana starp latviešu tautu Latvijā un ārzemēs kultūras jomā. TILTS turpinās atbalstīt latviešu skolas un jaunos māksliniekus, centīsies apzināt tautiešus, kas ir pārcēlušies no rietumiem uz Latviju. Šajā sakarībā TILTS ir uzņēmies ini-ciatīvu "pasaules latviešu saietu" rīkošanā vasarā Rīgā, lai dotu iespēju tautiešiem, kas ir no rietumiem iebraukuši vai repatriējušies, tikties savā starpā ar Latvijas radiem un draugiem. Pirmais šāds saiets notika 2006. gadā.

3. Lai organizētu kulturāla rakstura turnejas un sarīkojumus, TILTS uzturēs kontak¬tus ar pēc iespējas vairākiem latviešu māksliniekiem un ansambļiem, kas ir ieinteresēti uzstāties Ziemeļamerikā. Latviešu sabiedrībai ārzemēs pamazām sarūkot, arvien vairāk jābalstās uz Latvijas mākslinieku devumu.

4. Lai spodrinātu Latvijas tēlu un aizstāvētu Latvijas intereses, TILTS turpinās sekot pasaules presei, mēģinās atklāt dezinformāciju par Latviju un atspēkot to.

Visbeidzot, lai visas minētās ieceres sasniegtu, TILTS turpinās aicināt tautiešus nākt talkā ar idejām, darbu un materiālu atbalstu.

Sarīkojumi un aktivitātes:

Pašlaik TILTS ir galvenā organizācija, kas rīko Latvijas un citu mākslinieku turnejas Ziemeļamerikā, aptverot gan klasisko, gan populāro mūziku, teātrus un priekšlasījumus.Gadā tiek noorganizētas 5-10 turnejas, kur katrā ir 10-15 un kādreiz vairāk sarīkojumu. Katras turnejas budžets, atkarībā no mākslinieku skaita, ir $5000-$20000. Piemēram, Rīgas Doma zēnu kora ASV brauciena kopējais budžets ir bijis pāri par $100000. Šie skaitļi neietver vietējo sarīkojumu finanses. Savā 39 gadu darbībā TILTS ir noorganizējis 250-300 turnejas vai kultūras pasākumus.

Darbība ietver projektus kultūras atbalstam kā Amerikā, tā Latvijā. Atbildību par atsevišķu projektu uzņemas viens vai vairāki valdes locekļi: tie ar pārējās valdes atbalstu veic visu nepieciešamo darbu. Darbība lielā mērā atkarīga no attiecīgo valdes locekļu iniciatīvas.

Daži projekti ir pastāvīgi.

Pašlaik galvenie projekti ir:

1. Skolu uzlabošanas programma, ko agrāk vadīja Dr. Lauma Katis un ko tagad pārzina Pēteris Zariņš un Edīte Irbe. Savā darbības mūžā TILTS ir nosūtījis pāri par 500 datorus, kā arī mācību līdzekļus ap 100 skolām Latvijā un sešus datorus latviešu skolām Sibīrijā.

2. Izcilo jauno talantu fonds Lailas Robiņas vadībā vāc līdzekļus jauno talantīgo latviešu mākslinieku izglītībai. Līdzekļu vākšanas nolūkos fonds rīko vērienīgus koncertus, kā, piemēram, Krēmera un viņa "Kremerata Baltica" koncertus 2002. un 2004. gadā un māsu Baibas un Laumas Skrides koncertu 2003. gadā. Savā darbības mūžā TILTA Izcilo talantu fonds ir piešķīris ap $100000 vairāk nekā 30 jauniem Latvijas māksliniekiem.

3. Vēstures projektu fonds Lilitas Bergas vadībā pašlaik vāc līdzekļus, lai atbalstītu informācijas savākšanu un sakopošanu Annas Žīgures topošajai grāmatai par latviešu bēgļu dzīvi Vācijā pēc kara tā saucamajās dīpīšu nometnēs.

4. Mūzikas nodaļa Daces Aperānes vadībā katru gadu rīko Ziemeļamerikas turnejas 3-5 klasiskās mūzikas māksliniekiem vai ansambļiem. Šajās turnejās ir piedalījušies pazīstamākie latviešu mākslinieki no visas pasaules, piemēram, Rīgas Saksofonu kvartets, vokālā grupa "Putni", vijolniece Laura Zariņa un pianisti Armands Ābols, Liene Circene un Ventis Zilberts.

5. Kori. Ilzes Pētersones vadībā TILTS sarīkoja Rīgas Doma zēnu kora koncertu Ņujorkā 1992. un Amerikas turneju 1995. gadā. 2000. gadā Rīgas Doma zēnu kora koncertu turneja Astras Zemzares vadībā tika rīkota īpaši amerikāņu publikai, un tas bija sevišķi nozīmīgi Latvijas tēla spodrināšanai pasaules mūziķu vidū. Baltā nama apciemojuma laikā zēni nejauši tikās ar "Washington Post" žurnālisti un nodziedāja "Dievs, svētī Latviju"; tā radās raksts par zēnu kori lielajā Vašingtonas laikrakstā. Pēdējos gados TILTS ir sarīkojis turnejas arī "Gaudeamus" un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu korim. Lielā dalībnieku skaita dēļ koru turneju rīkošana prasa lielu budžetu, kā arī darbu brīvu naktsmāju sagādei pie tautiešiem.

Katru gadu TILTS izsūta dalībniekiem un potenciāliem dalībniekiem pārskatu par iepriekšējā gadā paveikto. Pārskats tiek sagatavots latviešu un angļu valodās.

6. Teātri. Katru gadu tiek sarīkota turneja ar kādu latviešu teātra iestudējumu; pēdējos gados ir rādītas Paula Putniņa "Kvēli ilgotā" un Gunāra Priedes "Zilā" (Nacionālais teātris), Māras Zālītes "Zemes nodoklis" un Jāņa Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte" (Dailes teātris), Jāna Tjātes "Brīvais kritiens" (Jaunais Rīgas teātris), Leldes Stumbres "Aktieri" (Sanfrancisko Mazais teātris) un citas lugas. Agrāk šo nodaļu vadīja nelaiķe Velta Zēberga-Ulma, tagad to pārņēmis Mārcis Voldiņš.

7. Populārās mūzikas nodaļa, ko pēdējos gados vada Jānis Students un Jānis Bībelnieks, gadā rīko pāris turnejas ar populārās mūzikas māksliniekiem.

8. Citi sarīkojumi. Katru gadu TILTS sarīko turnejas ansambļiem (piemēram, grupai "Vilki" ar dziesmām un stāstījumu par latviešu karavīriem), kā arī atsevišķus sarīkojumus vai referātus zinātniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem.

9. Pabalsti un agrākie projekti. Šeit jāmin Pētera Dajevska vadītā un TILTA finansētā Latvijas Vēstures muzeja datorizēšana (pabeigta 1999. gadā), nozīmīgs atbalsts Gunas Mundheimas vadībā tēlojošās mākslas programmai Zvārtavas Starptautiskajam Mākslas un izglītības centram un regulāri pabalsti Daces Aperānes vadītajām starptautiskajām mūziķu nometnēm Ogrē. TILTS dod finansiālu pabalstu dažādiem kultūras pasākumiem, bet parasti tikai tādiem, kur kādam TILTA valdes loceklim ir vismaz daļēja atbildība par projekta norisi. Kopā TILTS ir piešķīris ap $100000 šādiem projektiem.

Būdama viena no plašākajām ar kultūru saistītām latviešu organizācijām Amerikā, TILTS savos uzdevumos ieskata arī gādāt par to, lai Latvijas valsts attiecīgi novērtē Amerikā dzīvojošo latviešu kultūras darbinieku devumu valsts labā. Šo uzdevumu TILTS veic, sadarbojoties ar Latvijas Ordeņu kapitulu. Tāpat TILTS sadarbojas ar īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, vēstniecību ASV un ANO misiju, un citām iestādēm Latvijā, kā arī ar PBLA, ALA, DV un citām organizācijām Ziemeļamerikā.